Reģistrējies JBS !!!

Dzeltenās kārtas rezultāti

Heijā!

Klāt Dzeltenās kārtas rezultāti.

Prieks par visiem, kas piedalījās. Bilžu izlasi vari aplūkot mūsu facebook lapā.

Uz tikšanos nākamājā kārtā

PS. Diemžēl rezultātu aprēķināšanas formulā dažviet bija ieviesusies kļūda, kas maina 10. un 12. klašu vērtējumu augšgalu. Tagad tas ir izlabots.
Atvainojamies par kļūdu, it īpaši tiem, kas netika paraizi apbalvoti, un paldies par vērīgumu paziņojot mums, ka kaut kas nav kā vajag!

Atklāšanas pasākuma dalībnieku fizioloģisko parametru apkopojums

Sveiciens šodienā!

Piedāvājam ieskatu LU jauno skolu svētku JBS fizioloģijas darba rezultātos tiem, kas alkst uzzināt, ko tad īsti darīja otra grupa, tiem, kas vēlas salīdzināt savus rezultātus ar grupas vidējiem rādītājiem, kā arī visiem citiem ieinteresētajiem!

Šajā darbnīcā skolēniem bija iespēja noteikt sava ķermeņa fizioloģiskos un somatiskos parametrus, kas pēc tam tika apkopoti, lai redzētu grupas kopējo statistiku. Mērījām, noteicām un rēķinājām tādus parametrus kā ķermeņa masas indekss (ĶMI), ķermeņa relatīvais tauku daudzums, zemādas tauku novietojuma tips, ķermeņa somatotiops, roku muskuļu spēks un sirdsdarbības frekvence. Par pašiem dalībniekiem - rezultātus mums iesniedza 21 skolēns, 13 meitenes un 8 puiši, un iesniedzēju vecums variēja no 14 līdz 19 gadiem.

Pirmais noteiktais rādītājs ir ķermeņa masas indekss (ĶMI). Kā jau stāstījām, šo rādītāju izmanto, lai noteiktu, vai ķermeņa masa ir atbilstoša, vai nav aptaukošanās vai pārāk mazs svars. Tomēr šis parametrs ne vienmēr ir uzticams, jo izmanto tikai ķermeņa masu un auguma garumu, tapēc cilvēkiem ar palielinātu muskuļu masu (kā sportistiem) vai samazinātu muskuļu masu (kā invalīdiem) uzrāda neprecīzas kategorijas. Tāpat bērniem (līdz pat 20 gadu vecumam) tas ne vienmēr parāda pareizo stāvokli, jo ķermeņa proporcijas, muskuļu un tauku daudzumu attiecības vēl nav izveidojušās. Tāpēc parasti tas tiek salīdzināts ar konkrētās vecuma grupas vidējo lielumu. Īsumā- jo jaunāks/a tu esi, jo zemāks var būt tavs ĶMI, lai svars joprojām būtu veselīgs.

Mūsu dalībnieku gadījumā redzams, ka puišiem vidēji ĶMI ir nedaudz lielāks kā meitenēm, kas atbilst tam, ko var novērot ĶMI atbilstības tabulās, piemēram šeit. Attēlā pa labi var redzēt, ka lielākā daļa dalībnieku atrodas normāla svara kategorijā (ĶMI 18,5-25 , standarta kategoriju robežas attēlā atzīmētas ar horizontālajām līnijām un katrs punkts apzīmē viena cilvēka rezultātu). Salīdzinot ar ĶMI atbilstības tabulām bērniem, arī divi punkti zem pirmās līnijas vēl ietilpst normāla svara kategorijā, jo 16 gadus vecām meitenēm šī robeža ir ap ĶMI 17.

Visgūtāk šai reizē bija gājis... tieši tā - ar matemātiku. Izveidojot sadalījuma grafikus no aprēķinātajiem ķermeņa tauku daudzumiem pēc divām dotajām formulām pavērās šāds skats: (katrs stabiņš atbilst dalībnieku skaitam, kam rezultāts ietilpa konkrētajā intervālā)

Vai vari pateikt, kas tur nav kā nākas?

Lai gan formulas ir dažādas, tās sevī ietver vienus un tos pašus mainīgos- ĶMI, vecumu un dzimumu, turklāt ar šiem mainīgajiem jāveic vienādas darbības, atšķiras tikai konstantes. Tas savukārt nozīmē, ka iegūtais ķermeņa tauku daudzums vienam cilvēkam abos aprēķinos var atšķirties, bet aptuvenajām sadalījuma grafiku formām jābūt līdzīgām - ja pēc vienas formulas, sanāk daudzums mazāks par vidējo, tad arī pēc otras tā būs.

Tāpēc mums radās aizdomas un tiem dalībniekiem, kuru protokoli bija nodoti, pārrēķinājām tauku daudzumus (diemžēl ne visiem, jo vecumus sākumā nebija vajadzības pierakstīt). Šādi izskatās sadalījumi ar pareiziem rezultātiem. Redzi, kā kopējā sadalījuma forma ir ļoti līdzīga abos?

Pēc šiem grafikiem savukārt var redzēt, ka lielākajai daļai aprēķinātais ķermeņa tauku daudzums pieder pie teorijā atrodamā vidējā lieluma (20-25%).

Pašiem nosakot ķermeņa tauku daudzumu pēc tauku kroku mērījumiem tik labi nesanāca. To kavēja dažādi apstākļi - gan tas, ka nācās mērīt caur drēbēm, gan tas, ka ar pirmo reizi droši vien neizdevās īsti piešauties mērīšanas tehnikai. Īsumā- iegūtie rezultāti galīgi nesakrita ar ne ar teorētiski aprēķinātajiem, ne ar literatūras datiem:

Bet vismaz ceram, ka jums bija interesanti iemēģināt so metodi, kā noteikt ķermeņa tauku daudzumu.

Papildus neliels vidējā ķermeņa tauku daudzuma salīdzinājums starp dzimumiem:

Redzams, ka atbilstoši teorijai meitenēm vidēji ķermeņa tauku daudzums ir lielāks kā puišiem. Pēc Deurenberga formulas ŗēķinātais ķermeņa tauku daudzums gan puišiem, gan meitenēm atbilst teorijā dotajam vidējam lielumam (19-24 gadu veciem jauniešiem), kamēr pēc Džeksona-Pilloka formulas noteiktais ir mazliet mazāks. Kas šķiet loģiski, ņemot vērā, ka šīs darbnīcas dalībnieki bija jaunāki par norādīto vecumu.

 

Nākamais salīdzinājums ietver zemādas tauku novietojuma tipu. Tādi ir divi - androīds jeb ābola, kura gadījumā zemādas tauki pārsvarā novietojas uz vēdera, un ginoīds jeb bumbiera, kad zemādas tauki pārsvarā novietojas uz dibena un gurniem. Piederību konkrētajam tipam var izrēķināt pēc vidukļa un gurnu apkārtmēra attiecības.
Kāpēc to ir nozīmīgi zinat un izšķirt: Androīdais tips tiek asociēts ar lielāku risku sirds un asinsvadu slimībām, jo ļauj uzkrāties viscerālajiem taukiem ap orgāniem. Bet jāatceras, ka šis risks nozīmīgi palielinās tikai aptaukošanās gadījumā, tapēc, ja esi veselīgā formā un piederi androīdajam tipam - nesāc uztraukties!

Attēlā rozā krāsa apzīmē androīdo tipu un zaļā - ginoīdo. Lielākajai daļai dalībnieku bija ginoīdais zemādas tauku novietojuma tips. Redzams arī, ka puišiem androīdais tips ir sastopams mazliet biežāk kā meitenēm, kas atbilst literatūrā lasāmajam - šo zemādas tauku novietojuma tipu tiešām biežāk asociē ar vīriešiem.

Visiem somatiskajiem parametriem klāt noteicām arī sirdsdarbības frekvenci jeb, vienkārši sakot, pulsu. Spēlējoties ar datiem neatklājās, ka pulsa lielumam būtu kāda sakarība ar jebkuru no citiem mērītajiem ķermeņa parametriem. Bildē pa kreisi redzams piemērs, kā dažādu dzimumu dalībniekiem pulss vidēji neatsķiras.

No attēla kreisajā pusē var redzēt, ka lielākajai daļai dalībnieku sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī tiešām ietilpst intervālā 60-80 sitieni/minūtē, kas ir literatūrā atrodamā informācija.

Pēdējais noteiktais lielums bija roku muskuļu spēks. Šo darījām ar diviem dažādiem dinamometriem, lai pēc tam salīdzinātu, kā to rādījumi atšķiras. Viens bija tā sauktais pneimatiskais, kuram jāsaspiež galā esošs gumijas pūslītis, un otrs - hidrauliskais, kuram ir izliekts metāla rokturis, ko spiest. 

Kā izprast zemāk redzamos grafikus? Šādi grafiki parāda vai starp abiem noteiktajiem lielumiem pastāv kāda sakarība. Katrs grafikā redamais punkts apzīmē viena dalībnieka mērījumu. Melnā, slīpā līnija parāda, kur atrastos punkti, ja abi dinamometri būtu rādījuši vienu un to pašu lielumu. Punkti virs līnijas nozīmē, ka tiem mērījums ar hidraulisko dinamometru ir bijis lielāks kā ar pneimatisko. Punkti zem līnijas parāda pretējo.

Kā var novērot, lielākajai daļai cilvēku mērījums ar hidraulisko dinamometru uzrāda lielāku muskuļu spēku, kā ar pneimatisko. Var redzēt arī to, ka visi mērījumi aptuveni pieder sakarībai -jo lielāks spēks iegūts ar vienu dinamometru, jo lielāks tas ir arī ar otru, kas parāda, ka noteiktie lielumi nav pilnīgi nejauši, bet seko loģiski sagaidāmiem.

Atšķirību starp abiem dinamometriem rada dažādi faktori - atšķirīgā uzbūve liek izmantot dažādas rokas muskuļu grupas, un katram cilvēkam tas, kuras no tām ir vairāk trenētas, atšķirsies; tāpat muskuļu spēku ietekmē motivācija un nogurums, arī mēģinot atkārtot mēģinājumu ar vienu un to pašu dinamometru un vienu un to pašu roku, tas var būt citāds.

Salīdzinājām ne tikai dažādus dinamometrus, bet arī vienas rokas muskuļu spēku ar otru. Arī šai bildē melnā līnija norāda, kur punkti atrastos, ja abu roku spēks būtu vienāds. Virs līnijas - stiprāka ir kreisā roka, zem līnijas - stiprāka ir labā.

Redzam, ka pārsvarā dalībnekiem spēcīgākas ir labās rokas, tomēr roku spēki ir līdzīgi un seko sakarībai - ja spēcīga viena roka, tad otra arī. Tāpat arī šajā grafikā varam redzēt atšķirību dinamometros - hidrauliskais pārsvarā parāda lielākus spēkus kā pneimatiskais.

Ar to arī šis atskats ir beidzies. Cerams, tas papildināja sestdienas pieredzi, un kādam ļāva uzzināt ko jaunu.

Uz tikšanos jau 22. oktobrī dzeltenajā kārtā!

Jauno dabaszinātnieku un matemātiķu skolu atklāšanas svētki Torņakalnā!

Sveiciens jaunajā mācību gadā!

Nāc uz Jauno biologu skolas atklāšanas nodarbību, pie viena iepazīstoties arī ar citām jauno dabaszinātnieku skolām!

JBS šogad piedāvās iepazīt sava ķermeņa fizioloģiju, ielūkoties dziļāk dažādās ķermeņa daļās un audos.

Skolēns var kļūt par supervaroni, burvi vai slepeno aģentu, bet var arī izvēlēties ar  eksaktām zinātnēm saistītu jomu un pētīt pasauli, lietu būtību un cilvēkus. 17. septembrī Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas ielā 1, Rīgā, notiks LU jauno dabaszinātnieku un matemātiķu skolu svētki “Es – cilvēks zinātnē!”, kuros skolēni aicināti iesaistīties interesantās eksaktās aktivitātēs un pievienoties kādai jaunajai skolai.
 

Pasākumā būs iespēja iepazīties ar LU Jauno biologu skolu (9. – 12. klasei), Jauno fiziķu skolu (10. – 12. klasei), Jauno ģeogrāfu skolu (6. – 12. klasei), Jauno ķīmiķu skolu (8. – 12. klasei), Mazo matemātikas universitāti (10. – 12. klasei).

 Pieteikšanās līdz 13. septembra plkst. 24.00 http://ej.uz/skolu_svetki

2015./2016. g. sezonas kopvērtējuma rezultāti.

Sveiciens šodienā!

Šeit redzami visas sezonas kopvērtējuma rezultāti.

Tiem godaldoto vietu ieguvējiem, kas nav tikuši pie diplomiem un balvām - tās jūs gaida DACa 220. telpā. Nākot pakaļ gan vēlams iepriekš atēpastot vai piezvanīt (kneiburga@gmail.com, 28783219), lai nodrošinātos, ka tur tiešām būs kāds students uz vietas un nebūsiet atnākuši bešā.


Tāpat - krātuvē ir parādījušies materiāli no Zaļās kārtas, ieskaitot hoptesta atbildes. Drīz varat gaidīt arī bildes.

Veiksmi semestra noslēgumā, jauku vasaru un uz tikšanos rudenī studijās vai JBSņiku rindās!

Zaļās kārtas rezultāti

Nav komentāru

Heijā!

Klāt arī Zaļās kārtas rezultāti. Pēc brīža šeit parādīsies arī kopvērtējuma rezultāti kopā ar info par to, kā dabūt savus neiegūtos diplomus un balvas.

Jauku visiem šodienu!

Baltās kārtas rezultāti.

Heijā!

Klāt arī Baltās kārtas rezultāti. FB lapā jau kādu laiku redzamas bildes, ja neesi vēl manījis!

Jauku jums visiem šodienu un tiekamies 7. maijā!

Dzeltenās kārtas rezultāti

Nav komentāru

Šodien viss, izņemot tehnisko problēmu risināšanu, notiek ātri.
Šeku, reku dzeltenās kārtas rezultāti. 
Jauku dienu visiem un tiekamies 2. aprīlī!

Aktuālas izmaiņas kārtu kalendārā.

Nav komentāru

Sveiciens šodienā, cerams visiem ir lielisks nedēļas noslēgums!

Jau kārtā ziņojām, ka notikušas nozīmīgas izmaiņas datumos:

Nākamā kārta paredzēta nevis 5. martā, bet gan 12. martā!

Tagad šai ziņai pievienojas vel viena svarīga izmaiņa.

Baltās un Dzeltenās kārtas norises laiki ir mainīti vietām. Tātad 12. martā jūs sagaidīs nevis mikro un molekulārā bioloģija, bet gan Dzeltenā kārta ar zooloģiju. (Attiecīgi 2. aprīlī kārta būs Balta)

Mums žēl, ja kādam tas sagādājis kādas neērtības plānos, diemžēl šis ir viss, ko varam piedāvāt uz sirdssāpēm:

te ir mīlīgs ezis

 

Sarkanās kārtas rezultāti

Nav komentāru

Heijā!

Publiskai apskatei tiek pasniegti arī Sarkanās kartas rezultāti. Kā parasti diplomus nesagaidījušie varēs pie tiem tikt nākamajā kārtā. Tāpat uz plaukta gaida viena īpaša pīļu specbalva.

Drīz noderīgu materiālu sadaļā parādīsies izklaidējošā hormonu minēšanas darba sagatave un citas labas lietas.

Jauku visiem dienu! Uz tikšanos 12. martā! 

Oranžās kārtas rezultāti

Sveiciens šodienā!

Beidzot klāt arī Oranžās kārtas rezultāti.
Tie, kuri nepaspēja sagaidīt savus diplomus, tos varēs saņemt nākamajā nodarbībā, kas notiks 13. februārī.

Uz tikšanos sarkanajā kārtā!